Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Divi simtiKuram gan patīkami dzīvot, vadoties pēc tautā pazīstamā teiciena, no rokas – mutē? Tomēr daudzu ikdienas realitāte ir tieši šāda. Cilvēki, godīgi, čakli strādājot, spēj nopelnīt tikai tik daudz, lai varētu samaksāt komunālo maksājumu rēķinus un nopirkt pārtiku, retu reizi atļaujoties jaunu apģērba gabalu vai kādu izklaides pasākumu. Neparedzēti gadījumi nedrīkst ietilpt viņu ikdienas plānos. Un tomēr – vai tiešām arī šādos gadījumos nekas neatliek, kā paļauties uz likteņa labvēlību? Jo – pat glābjošais kredīts, ja rodas vajadzība, ir jāatmaksā par kaut kādiem līdzekļiem, kuru šādas situācijas neparedz. Labās ziņas ir: mēs varam iemācīties gan taupīt, gan dzīvot pieticīgi, gan piepelnīties, ja ir nepieciešamība. Šeit svarīgs ir ne vien jautājums, kā iekrāt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, bet arī – kā maksimāli izvairīties no negaidītiem dzīves pavērsieniem? Tā kā otrais jautājums savas neparedzamās iedabas dēļ dod daudz mazāk iespēju tapt atbildētam, vairāk pievērsīsimies pirmajam, pirms tam nedaudz apsverot, mēs varam darīt, lai novērstu negaidītus finansiālus tēriņus.

Te, protams, jāsāk ar apdrošināšanu. Apdrošinātāji ir izveidojuši stabilu sistēmu, kas mums ļauj atgūt zaudētās materiālās vērtības. Mēs apdrošinām nekustamo īpašumu pret dažādām nelaimēm, veselību, auto, ceļojumus, pat ieguldījumus. Apdrošināšanas būtība ir – salīdzinoši nelielu summu iemaksas apdrošinātāja kontā, tādējādi iegūstot nodrošinājumu ārkārtas gadījumā saņemt naudas kompensāciju.

Tomēr mēs varam veidot arī pilnīgi neatkarīgu drošības spilvenu paši savos bankas kontos, krājot ietaupījums krājkasēs vai ieguldot naudu pirkumos, kas var nest atdevi vajadzīgajā brīdī.

Cik lielai būtu jābūt drošības summai?

Biežs minējums – tai jābūt trīs līdz sešu mēnešalgu apmērā. SKDS veidotā ERGO Drošības indeksa ietvaros veiktie drošuma spējas faktoru mērījumi, kuros apkopots iedzīvotāju redzējums par pašreizējo savas dzīves stabilitāti, uzrāda, ka Latvijas gadījumā, ja nāktos zaudēt regulāros ienākumus, mājsaimniecības Latvijā vidēji varētu iztikt aptuveni četrus mēnešus,mājsaimniecību ilgtspēja Igaunijā saskaņā ar iedzīvotāju pašnovērtējumu ir pieci mēneši, bet Lietuvā – septiņi. Taču, vienkārši runājot, viena lieta ir vēlamo summu nosaukšana, cita – jautājums, kā pie tās tikt. Variantu ir tik daudz, cik mēs spējam būt radoši, ieskaitot iespēju ar attieksmes palīdzību vairot naudu.

Daudziem patīk sensenais paņēmiens veidot uzkrājumus, atliekot desmit procentus no katriem ienākumiem. Tā arī baznīca senāk paņēma savu nodevu (tā arī to sauca – par desmito) tiesu, dzīvojot gana zaļi. Protams, viena cilvēka desmit procenti no ienākumiem nesola drīzu iekrājumu palielināšanos. Tas nozīmē, ka reizi desmit mēnešos mēs iegūstam vienu mēnešalgu, tātad, lai nonāktu pie sešām, paietu gandrīz pieci gadi. Tomēr arī šāda nākotnes perspektīva kādam varbūt liek mierīgāk uzelpot, ja atpūta aicināt aicina – meklējot var nonākt pie reālas iespējas.

Atcerēsimies arī pensijas uzkrājumus. Obligātā pensijas uzkrāšana pirmajā pensiju līmenī dod minimālus līdzekļus tiem, kas regulāri strādājuši visu darbspējīgo vecumu (jāpiebilst, ka ir daudz profesiju, kuras ļauj strādāt līdz pat sirmam vecumam). Mūža pensijas apdrošināšana paredz vecumdienu nodrošinājumu līdz mūža galam, izmantojot 2. pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus. Papildus iemaksas mūža pensijā nav nepieciešamas, kā arī  to var mantot apdrošinātās personas noteikta persona. Pašu spēkiem iekrātas papildu summas, piemēram, veicot dzīvības apdrošināšanas maksājumus ar līdzekļu uzkrāšanu, dod iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 23 % apmērā no veiktajām iemaksām.

Komentāri

Nav komentāri

Pievieno komentāru

Vārds *

E-pasts *

Tagad Vis.lv portatīvie datori un datortehnikas apraksti pieejami 08!

Kontakti | Lapas karte |Privātums

Zuz.lv kredīti internetā